2011. gada 19. maijs

Epifānija "Dziediet!"

Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.

Es to ļoti labi atceros. Es biju mazs puika un redzēju pa istabas logu: kaimiņu māte sita savu dēlu. Viņš stāvēja pie klēts stūra un dziedāja. Māte viņu sita ar tādu kā stibu, kā slotas kātu, un viņš smējās un dziedāja. Viņa sita, un viņš dziedāja; viņa piegura, un viņš dziedāja. Tad viņa nolaida rokas un viņš dziedāja, noglāstīja savus sadauzītos plecus aizgāja dziedādams.

Dziediet pārpildītos trolejbusos (nolādēti gribas savas dusmas izdziedāt!) Un ja jums jāmaksā par dziedāšanu, tad samaksājiet!

Dziediet, kad jūs dzerat. Aiz skumjām, aiz garlaicības jūs dzerat. Jūs varat pusstopu izdzert, bet vai jūs varat pusstopu izdziedat? Dziediet pie kapa! Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet ne viņa aizejot, bet jums paliekot. Ne par skujām kapā, bet par lapu galotnē. Sev, dzīvie! – jums dziesma ir vajadzīga, ne viņam. Kad jūs naktī pamostaties, lakstīgalas dzied. Redziet, ari naktī ir dziesma. Vai jūs dziedat tikai no rītiem tās saulainās? Bet dusmu dziesmas un izmisuma dziesmas, un uzbrukuma dziesmas? Jā, kur ir jūsu uzbrukuma dziesmas? Vai jūs jau esat uzvarējuši, ka dziedat tikai norītiem? Vai uzvarēti, ka nedziedat nemaz?

Imants Ziedonis

YouTube

2011. gada 19. aprīlis

I-E-A-I-A-I-O

Laaabzdien.

Es īsti nezinu ar ko sākt. Pa punktiem tas skanētu tā:
1) Man vairs nav spēka, lai pabeigtu semestri
2) Bērzu sulas ir gardas
3) Davai, atceļam eksāmenus? Nu, uzrīkojam kādu protestu. :DD

Bet ja tam visam pieiet savādāk - varbūt ir laiks sākt mācīties? Labi, ko nu par to.. :)

Vakar beidzot noskaidroju, kurš no 2 dažādajiem paspārņiem der un apņēmīgi iekš autospares.lv tos pasūtīju. Tagad tikai jāgaida un vēlreiz jāgaida. Prognoze saka, ka ieradīsies 25.04. Es saku, ka tā nebūs.
Pārslēdzamies. Pārvietošanās ar velosipēdu ir varen aizraujoša nodarbe. Kaut vai viena iemesla pēc - var "pakomunicēt" ar gājējiem. Es jau īpaši neko sliktu neteiktu, ja gājēji tik apņēmīgi nestaigātu pa velo celiņiem. Un ko darīt man kā velosipēdistam? Pilnā ātrumā uztriekties virsū no muguras vai arī apdzīt un tad nomest pa bremzēm? Bet varbūt izlikties neredzam tos tirliņus, kuri paliek arvien vairāk? Ja es izvēlētos pēdējo variantu, tad jau nebūtu interesanti, un tādi āksti [āpši] sarastos vēl vairāk kā ir tagad. Nu labi, kāda nu kuram tur tā metode ir, bet es tikai nicinošā balsī norūcu:"Trotuārs ir pa labi/kreisi!!!" . Nav jau patīkami tā ik pa laikam norūkt, bet, lai es to nedarītu, gājēji, lūdzu, ievērojiet, ka sarkani krāsotā daļa, uz kuras ir uztriepts ciskudriļļa attēls, ir paredzēta tiem, kas min pedāļus!
Okej, par to es tā kā būtu izteicies.
Zināji, ka pavisam drīz jau ir Lieldienas? Aprīlis jau arī iet uz galu. Visur notiek rosība, rosība. Man jau patīk rosība - visur kaut kas čab un notiek. Liekas, ka pavasaris katru gadu cilvēkiem liek mazliet atdzīvoties un paraudzīties uz visu savādāk. Patiesībā apbrīnojami, cik ātri visur pazuda sniegs. Vienu dienu bija daudz, daudz, bet nākamajā jau gandrīz kā nebija. Apbrīnojami, ne? :)

Lai vai kā, pavasaris ir jauks gadalaiks. Jo īpaši tāpēc, ka dienas paliek tīīīk acīmredzami ilgākas, siltākas, saulainākas... Gan jau savu deva arī tā pulksteņa pagriešana, kas, manuprāt, ir galīgi garām...

Un nu jau laiks arī nobeigt šo ierakstu. Atgriežamies pie System Of A Down? Es saku:"Jā!"

Paldies par uzmanību, čau! :)

System Of A Down - I-E-A-I-A-I-O

P.S. Kūlas dedzināšanas sezona rit pilnā sparā. Nenokavē savu lielo izdevību! (:

2011. gada 4. aprīlis

Laikam kāds jokus dzen.. dzeeen un dzen.

Labdien/labvakar.

Nav man īsti skaidrs, kas notiek pēdējā laikā. Ir iestājies pavasara dullums. :) Pēdējā laikā mani apmeklē idejas, kuras ir kā mājas. Ideju izpildījums - almost perfect. :) Priecē, pat ļoti priecē fakts, ka nu velosezona sit augstu vilni. Visur, kur man vajag nonākt, es varu aizrbraukt +/- 30 min laikā, kas ir vienkārši fantastiski. :) Protams, ar katru reizi, kad braukāju pa Rīgu, saprotu, kādus brīnumus man vēl vajadzētu piešaut klāt jeb citiem vārdiem sakot - mazlet personalizēt velosipēdu.

Ok, aizrāvos. ;D Šodien pirmdiena. Sen jau zināms fakts, ka man pirmdienas patīk un tām nav pilnīgi nekā slikta. Šī pirmdiena ir īpaši laba. Skola līdz pusdiviem un tad sākās manas perfektās pirmdienas realizēšana. Būtībā viss sākās Cēsu ielā, kur iegādājos A.Pučes nesen izdoto autobiogrāfisko grāmatu "Ozo: Cilvēks uz ledus". Prieks man! Šovakar obligāti sākšu lasīt! : )
Nākamā pietura bija Esplanāde. ss.lv biju uzdūrie sludinājumam, kur pa minimālu cenu pārdod vecus un ejošus telefonus. Tā nu es pa divīti tiku pie Nokia 3310 . Viss jau super, tikai... vāciņš sarkans un ar sirsniņām. :D Bet, nu, arī labi. :D
Beigu beigās nonācu Pārdaugavā, kur biju paredzējis pasūtīt detaļas mašīnai. Nesekmīgi. Devos uz Domeniksu. Nesekmīgi arī tur. Dubļu aizsargi ir tik specifiska prece????

Labii... tagad malkoju bērzu sulu, ēdu šokolādi un atpūšos. Drīz jau arī jāsāk pēdējais uzrāviens mācībās un un un es ticu, ka absolūti nemanot pienāks maijs un ar to saistītās lietas. Vasara ir tuvu, heh. (:


Nu, par galveno es tā kā būtu pastāstījis. Ak, jā, mans brīvlaiks arī bija fantastisks, un iepriekšējā nedēļa skolā bija kā vēl viena brīvlaika nedēļa, bet tas tā. :)

Ceru, ka arī Tev, lasītāj, iet labi, viss izdodās un rokas, lai kādu darbu izdarītu vai mērķi sasniegtu, nenolaižas ne mirkli (:

Aptauja ar mums te jauna ir!
Cheers!

2011. gada 23. marts

Laukos ir ziema!!!

Lablablablablablabvakar, yeaaaaaaaahhhhhh!!!!


Baigi ilgs laiciņš pagājis, kopš es es te pēdējo reizi paviesojos, bet jums jau tāpat īsti darīt nav ko.
Pēdējās 4 dienas ir vienkārši mmm... Lauku dzīve ir sūūper, super, super!!!! Ahh, es pat nevaru aprakstīt to, ar kādu prieku es metos šajās 4 dienās iekšā. Un ar kādu apmierinātības sajūtu es pametu mežu. Zirgi, zirgi, sniegs, zirgi.. Visādi mini darbiņi. Man jau sen šito visu vajadzēja, jā (: Šodiena arī visnotaļ traka. Gulējis esmu apmēram stundas 3-4, bet pagaidām tas īpaši mani neiespaido. Atgriežoties Rīgā, bija skaidrs, ka viss vēl pa vecam un stāv uz vietas. Tātad zemestrīce bijusi nav.^^
Galvenās pasaules aktualitātes G/Kadafī un Fukušima ir ieviesušies kā modernie lamuvārdi. Vismaz Fukušima noteikti. Bet nu labi, ko tur daudz par citas pasaules malas problēmas un dažādām radiācijas drazām, kuras noteikti liks "uztraukties visai pasaulei". Tiks taisītas dokumentālās filmas un cita draza. Tā viņš būs. Hhehe.

Ammm... Brīvlaiks līdz šim ir pat ļõõõti izdevies (: Bet brīvlaika turpinājums solās būt visnotaļ piepildīts un pilnīgi noteikti garlaicīgi nebūs. Ar joni nāk virsū pavasaris. Pavasaris nozīmē to, ka man ir jāsāk domāt, ko, sasodīts, darīt ar balto mersi. Šogad darāmā īpaši daudz. Ļoti ceru, ka izdosies realizēt visas ieceres, un tad jau rezultāts būs uz visiem 120% (tree)

Tā man iet, nav slikti kā man šķiet, un kompass rāda ziemeļus un Kuldīgu mazliet... :)

Čiau, līdz kādai citai reizītei. (:

Un jums par prieku - jauna aptauja ;)

2011. gada 13. marts

Rīts ar vakaru jauksies.

Oijjj, labuvakar... Kur tas laiks, kad te pēdējo reizi viesojos. Gandrīz vesela darba nedēļā pagājusi.

Jāsaka, ka ir notikušas daudz visādas interesantas, patīkamas un visādas citādas lietas. Es pat īsti neatceros, kas notika tad un tad un vēl kaut kad. ;D Heh, sestdien bija pārākā hokeja diena. Šī hokeja diena būtu bijusi jaukāka, ja abās spēlēs nebūtu zaudēts (4:8 un 2:6). Bet nu spontānā ideja par došanos uz Piņķiem.. Bija labais! ;D Protams, kur nu bez interesantiem cilvēkiem, kuri mēdz uzdot visādus jautājumus... Piemēram, misionāri. Tā tik bija šausma. :D Uz jautājumu, kāda ir mana reliģiskā pārliecība un kam es ticu, es, atbildēju, ka ticu hokejam. [Kam gan citam lai es ticu? :D ] Viņi mazliet apstulba. Tātad mana atbilde bija izdevusies. Pēc tam viņi mēģināja iekārdināt ar dažādiem, viņuprāt, interesantiem piedāvājumiem doties uz viņu busiņu, kur viņi kaut ko parādīs. Nelikās pārāk saistoši. ;/ :D
Vairāk arī neko natceros no šīs nedēļās. :D Ak, jā. Volejbols arī bija sasodīti aizraujošs, kā jau vienmēr. ;D

Ak jā. Man te saka, ka šis blogs mazliet dolbī lasītajam. Tā tiešām ir? To noskaidrosim aptaujā!
Čīau, nu man te pietiks rakstīt. (:

2011. gada 7. marts

Bird is the word!!!

Boa noite! (no portugāļu valodas: labvakar! [es ceru ;D] )

Kā tas gadījies, kā ne, neesmu te spamojis kādu brīdi. Man jau parasti visu patīk tā īsi, tāpēc drošvien arī šoreiz tā īsi.
Paskatījos pagātnē, viss sākās ar ceturtdienu, 3. martu. Tā tik bija dieniņa. Bija tik iespaidīgi, ka iespaidīgāk nevar. Nu, protams, ar visu hokeja pieskaņu, kas ceturtdienu padarīja vēl iespaidīgāku. Bet tagad bez pārspīlējumiem - volejbols sāk izskatīties pēc volejbola! Šitā mēs sen nebijām spēlējuši. Bet bija riktīgi labi, man patika.
Piektdiena. Nu, tā vispār bija interesanta diena jau no pašām saknēm. Protams, vakars tika pavadīts jautri, interesanti un ar pareizajiem cilvēkiem. To tak nevar neatzīmēt. ;D Kur tas laiks, kad pēdējo reizi braucu ar kartingu. Jāsaka gan, ka nemaz tik sūdīgi nesanāca, lai gan vienmēr var labāk. ;D
Brīvdienas es īpaši neatceros. Laikam jau tāpēc, ka nekas prātīgs netika darīts. :D Kā vēstīja twitter spams, svētdien pilnībā nodevos matemātiskām izvirtībām, kas vainagojās panākumiem. Būtībā es izdarīju 31 uzdevumu no dotajiem 36, kas ir visnotaļ labs rādītājs man. ;D
Šodiena gan šķel pušu visu. Mājturībā manis veidotais Aizkraukles ģērbonis tuvojas beigām. Nebūs gan tik jauks, kāds bija Latgales, bet tas jau nekas. Vizuālajā kaut kas tīri labs arī sanāca. ;D matemātika. Nu, par to pat nav vērts runāt, jo tas šoreiz bija patiesi graujoši. Labā nozīmē graujoši. Tad jau spēlēšanās ar sauleszaķiem, metālu īpašības un aidā prom uz māju. Katrā ziņā, pirmdiena, kā parasti, ir izdevusies tīri tā neko un man patīk šīs nedēļas iesākums. :)
Ceru, ka arī tev nedēļa iesākusies labi, sveši numuri nesūta visādas kreizī sms un viss ir tieši tā kā tu vēlies. :)

Čiau!

2011. gada 2. marts

Izplānots kā pārsteigums.

Labvakar.

Šovakar tāds interesants vakars, kas manī mazliet uzjundīja tādu tā kā pārdomu vilni par vis kaut ko. Pamatā jau par dažādām finansiālām lietām. Secināju to, ka man ļoti nepatīk būt kādam kaut ko parādā, jo tad mani uzreiz pārņem sajūta, ka, pirmkārt, esmu neglābjamos parādos līdz ausīm, otrkārt, šķiet, ka nekad to neatdošu, lai gan parasti atdodu visnotaļ ātri un treškārt... treškārt.. Mani nebeidz pamest sajūta, ka kāds visu laiku apspriež to, ka es neatdodu parādus, lai gan tā galīgi nav. O_o Secinājums no tā garā pātara tikai viens - parāds man toč nav brālis. Visu cieņu tiem, kas spēj neiespringt brīžos, kad ir parādā kādam.
Lai nu kā tur ar tiem parādiem ir... Es saku, ka šodiena tāpat ir izdevusies diena. Bija klases vakars. Man patika. Man jau vispār patīk parunāties tādā šaurā cilvēku lokā. Var arī plašā, ka tik var parunāt. ;D Īpaši man patīk atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Vēl jo vairāk, kā jau nelabojams dvīnis būdams, es dažreiz runāju pārāk daudz. Hehe.
Mailītes murdā, murdā, kad trāpās! Jāāā, kad mailītes trāpās, tad viss ir riktīgi forši, jo ar mailītēm jau var noķert kādu lielāku živteli, piemēram, kādu līdaciņu, kuru pēc tam uzcept un tā. Tas nebija jāsaprot tieši. (:
Viss, šim vakaram pietiks. Rīt pēc stundām volejbols, pēc tā hokejs Arēnā "Rīga". DI-NA-MO, DINAMO RĪGA!!!

Arlabunakti ;)